Eiropas Kristīgās akadēmijas garīgo dzīvi veido:
- Ikrīta svētbrīži augstskolas kapelā plkst. 9.45,
- Ikvakara svētbrīži augstskolas kapelā plkst. 18.00,
- Katru semestri tiek rīkotas rekolekcijas par studējošos interesējošām garīgās dzīves tēmām,
- Tikšanās un diskusijas ar tradicionālo konfesiju garīdzniekiem par Baznīcas lomu cilvēka dzīvē,
- Teorētiskais seminārs “Hesihasma antropoloģija” katra mēneša pēdējā ceturtdienā (studējošajiem kopā ar mācībspēkiem),
- Kopīgi Ortodoksālās Baznīcas klosteru apmeklējumi Krētā, Pleskavā, Igaunijā u.c.
Kopā ar visiem labas gribas cilvēkiem visā pasaulē Eiropas Kristīgā Akadēmija visiem spēkiem cenšas palīdzēt Ukrainas tautai, kuras pārdzīvo smagāko ziemu savā vēsturē Krievijas ciniskā iebrukuma rezultātā. Akadēmija ziedo apģērbus, pārtiku, sadzīves preces un pastāv aizlūgšanās par Ukrainas tautu situācijā, kad katra palīdzība ir svarīga. Esiet kopā ar mums, esiet kopā ar tiem, kas tiek vajāti, nicināti un pazemoti!
KRUSTACEĻŠ 2023
Jau par tradīciju kļuvis ekumēniskais Krustaceļš Ciešanu nedēļas Lielajā piektdienā. Tajā piedalās visu konfesiju vadītāji, priesteri, daudzi simti ticīgo ar liecībām, dziesmām un lūgšanām; arī Akadēmijas studenti, bijušie un esošie. Šogad Krustaceļu organizēja vairākās Latvijas pilsētās – Liepājā, Cēsīs, Ogrē, Valmierā un citur. Rīgas Krustaceļa dalībniekus 4. Stacijā “Kristus pakrita” uzrunāja Akadēmijas rektore prof. Skaidrīte Gūtmane.
2022. gada 26. aprīlī – Lieldienu laikā – Akadēmijā notika atmiņu vakars, kurā augstskolas rektore prof. Skaidrīte Gūtmane, doc. Guntis Dišlers un lekt. Valters Dolacis stāstīja par arheoloģiskajiem izrakumiem Izraēlā, kuros viņi piedalījās 1994. – 2001. gadā Somijas, ASV un Izraēlas kopīgi organizēto ekspedīciju sastāvā vairākos objektos Gešūrā, Emavā / Latrunā u.c.). Kas nozīmīgs notika Emavā? Tas ir ciemats Judejā, kur Glābējs Savas Augšāmcelšanās dienā lauza maizi ar diviem mācekļiem, kurus, bēdu pārņemtus, Viņš sastapa ceļā no Jeruzālemes. Emavā atradās viena no mācekļiem Kleopa māja (Lūkas ev. 24. nod.). Šo māju, kas kalpoja pirmajiem kristiešiem par baznīcu, izrakumos izdevās atrast. Ar Emavu saistīti arī citi svarīgi Bībeles laika notikumi – Jūdas Makabeja uzvara pār grieķiem 165.g. pr.Kr. Jūda Makabejs atjaunoja Jahves kultu apgānītajā Jeruzalemes templī, tāpēc to piemin jūdi Hanukas svētkos. Arheoloģiskos izrakumus vadīja Izraels Finkelšteins un Tomas Rjomers, Eero Junkaala, Mikko Lauhivori no Rokfellera muzeja Izraelā, projektu vadīja Izraēlas Senlietu Pārvalde.
2023. gada 17. aprīlī EKrA lektors Juris Jefuni uzstājās ar lekciju “Jaunas teoloģiskās dienaskārtības rašanās pareizticībā uz Ukrainas kara fona”. Lekcija norisinājās 2023. gada 17. aprīlī. Pasākums tika organizēts un tika uzņemts ar lielu studentu un publikas interesi, tas kļuva skaidrs arī pēc tam sekojošajā spraigajā diskusijā.
2021. gada 1. septembrī, tuvojoties mūsu augstskolas mācību gada sākumam (10. septembrī), notika Aizlūgums par Latvijas valsti, tās tautu un izglītības iestādēm.
Ievietojam Grēku nožēlas Kanona tekstu, kas šajā laikā sevišķi svarīgs ikvienam ticīgam cilvēkam: Grēku nožēlas kanons
2020. gada ziemas beigās – pavasarī pasauli pārņēma Covid-19 vīrusa pandēmija. Arī Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētki – pagāja šajā zīmē. Aicinām ieklausīties EKrA rektores prof. Skaidrīte Gūtmanes pārdomās, sagaidot Kristus Augšāmcelšanās rītu.
KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES!
Jā, es GAVILĒJU VISU NAKTI LĪDZ RĪTAUSMAI.
Bet es zinu, ka daudziem, kas neesat pareizticīgie, kam nav bijusi pieredze būt Lieldienu nakts Dieviškajā Liturģijā, apziņā negribot mostas
jautājums – “Jā, BET KAS NOVELS smagumu no dvēseles? Kas novels akmeni no kapa?” Kā var Eņģelis no debesīm sacīt “ Nebīstieties“?
Tas ir loģisks jautājums visai liberālās domāšanas cilvēcei. PROTAMS, tas ir loģisks!
Vai tad var būt nakts gaišāka par dienu? Kā tas var būt? Vai dvēseli var piepildīt neizsakāms PRIEKS?
JĀ, VAR, ja pats izvēlies nebūt perifērijā, bet CENTRĀ. JĀ, var, ja reiz dzīvē izdomā jel domas pats līdz galam: Kas ir centrs? Kas ir perifērija? Un, ja gribas būt perifērijā, tad kāpēc? Bet, ja Centrā negribas būt, tad – KĀPĒC?
GAVILES ! Kāpēc tās ir iespējamas pasaulē, kur plosās slimība, nāve, sīkmanība, bailes? Un ko tas nozīmē: “Nāvi ar nāvi uzvarējis”? Nāve taču šeit, zemes virsū ir un paliek, nāve burtiski pļauj dzīvības! Kādām gan pasakām tie kristieši tic, vai ne?…
Ko lai es saku? Zinātniski Gara pasaulē netiek neviens psihologs, Gara līmeņa parādības nevar pierādīt un nemaz nevajag. Ar saprātu to nevar tvert, pat ar augstākā līmeņa diplomētu saprātu! Zinātniski tos sauc par metafizikas vai ontoloģijas jautājumiem. Ir vajadzīgs PRĀTS, kura ļoti augsta forma ir ticība! Prāts, kas ir Dieva dāvana.
LŪDZ DIEVU PĒC TĀDAS DĀVANAS!
Senie kristieši savu ticību nemaz nesauca par reliģiju. Man arī šis vārds griež ausīs. Kristietība NAV RELIĢIJA, tā ir AUGŠĀMCELTĀ KRISTUS PIEREDZE. Tāpēc Lieldienas nav tikai svētki, kas paies. Nē! Tā ir cilvēkam dota iespēja pabūt Debesu Valstībā jau šeit, uz zemes. Tie ir spēka un pārveidotas dzīves avots.
Šonakt es biju Debesu Valstības Prieka PLŪSMĀ, kas atnāca ar spēku, gaismu, uzvaru! Un izgāju no Dievišķās Liturģijas, kas manī turpinās, lai dzīvotu SAVU DZĪVI KRISTŪ.
“Briesmīgs ir Kristus Lieliskums”, rakstīja B. Pasternaks. “Tādas Pazemības un Mīlestības skaistums, kas Tavā pārveidotās dzīves ikdienā ienesīs gudrību: “ KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES! “
Sākot ar 2020. gada martu līdz aprīļa beigām Eiropas Kristīgās akadēmijas Facebook profilā trīs reizes nedēļā notiek Sv. Jāņa Pakāpnieka grāmatas “Pakāpieni uz debesīm” lasījumi, ko vada doc. Guntis Dišlers. “Pakāpieni” ir kristīgās Baznīcas askētikas viens no svarīgākajiem tekstiem, sarakstīts 6.-7. gadsimtā Sinaja klosterī, kur s. Jānis meklēja un mācīja citiem svētdzīves ceļu.
Eiropas Kristīgās akadēmijas FB lapa – nospiediet šeit.
2020. gada 8. martā, Pareizticības svētkos – gadadienā, kopš tika atjaunota ikonu godināšana (843. gadā pēc ikonu grautiņiem) – Kristīgās akadēmijas Bībeles mākslas nodaļas studenti un ikonogrāfijas kursu apmeklētāji piedalījās dievkalpojumā Kristus Apskaidrošanas baznīcā Sarkandaugavā pie pr. Aleksandra Šabeļņika. Priesteris, pats lielisks ikonu meistars un mūsu augstskolas mācībspēks, pēc dievkalpojuma iesvētīja ikonas. Tie bija svētki visiem, kas bija klāt!
29. maijā, 2018, EKrA Bizantijas kabinetā diskusija par tēmu “Aleksandrijas skola par nepiespiesto izvēli un imperatīvu cilvēka rīcībā”. Diskusiju vada prof. Petros Janaukius (Grieķija). Diskusija angļu valodā.
13. maijā, 2018 – EKrA studenti iepazīstas ar sociālo kalpošanu šķietami noslēgtā vidē – Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sv. Trejādības-Sergija sieviešu klosterī. Tikšanās notika EKrA lekt. Valtera Dolača vadībā mācību kursa “Karitatīvā sociālā darba vēsture” ietvaros.
17. martā, 2018, EKrA Teoloģijas maģistrantūras students Juris Jefuni iepazīstināja studējošos ar savu unikāli paveikto darbu: Sergeja Horužija monogrāfijas “Askēzes fenomenoloģija” tulkojumu latviešu valodā. Tulkojums nozīmīgs ne vien ar to, ka latviski lasošajai auditorijai tiek piedāvātas maz zināmas tēmas un risinājumi antropoloģijā un Austrumu Baznīcas askētikā, bet arī kā nozīmīgs pienesums latviešu valodas teoloģiskajā terminoloģijā. Kā zināms, tā lielākoties balstīta latīņu terminos un Rietumu Baznīcas – katoļu un luterāņu – koncepcijās, un Austrumu baznīcas termonoloģija daudzos jautajumus atšķiras semantiski. Saruna raisījās par to, kādas grūtības bija jāpārvar, latviskojot sarežģītus, tekstietilpīgus jēdzienus un kategorijas.
10. decembrī, 2018, EKrA Bizantijas kabinets pulcēja studentus un interesentus diskusijai “Kā veidojusies Baznīcas tēvu antropoloģija?” Diskusiju vada lekt. Juris Jefuni.
Augstskolas studentus un absolventus pulcina “Bizantiskās antropoloģijas kabinets”!
1. martā – 1. aprīlī, 2016, Eiropas Kristīgajā akadēmijā tika nodibināts “Bizantiskās antropoloģijas kabinets”. Četras reizes gadā “kabinets” aicinās akadēmiskajā vidē pazīstamus patristiskās antropoloģijas speciālistus no kaimiņvalstīm, šis resurss šobrīd piesaista pastiprinātu akadēmiskās inteliģences uzmanību, tiek publicētas grāmatas un raksti, rīkotas konferences un diskusijas. “Bizantiskā antropoloģija” aktualizējas saistībā ar šobrīd reliģijas filozofijā aktualizēto interesi par kristīgās Eiropas krustcelēm, aristoteliskās filozofijas izaicinājumiem un fenomenoloģiju. “Kabineta” pirmais viesos bija starptautiski labi pazīstamais prof. Sergeja Horužijs (Sinerģiskās antropoloģijas institūts, Maskava), sinerģiskās antropoloģijas virziena veidotājs, daudzu grāmatu autors, lektors Ķīnā, Brazīlijā, ASV. Vinš vadītja semināru “Hesihasms: ģenēze, filozofiskais konteksts, vēsturiskā attīstība un prakse”. Augstskolas vadība ar prof. S.Horužiju vienojās par abpusējas sadarbības plāniem nākotnē.
Tematisks rekolekciju vakars “Svētceļojums uz Atona kalnu”.
1. novembrī, 2016, studenti, mācībspēki, augstskolas draugi tika aicināti uz rekolekciju vakaru “Svētceļojums uz Atona kalnu”. Halkidīku pussala, labāk pazīstama kā “Atona kalns”, ir visai kristīgajai pasaulei unikāli nozīmīga vieta (līdzās Svētajai zemei un sv. Katrīnas klosterim Sinaja kalna pakājē), kas atrodas īpašā Dievmātes aizbildnībā. Pussalā ir divdesmit seni klosteri, kuros joprojām ir dzīva askētikas (hesihasma) tradīcija kopš vissenākajiem laikiem. Stāstījumu par Atona klosteros piedzīvoto papildināja profesionālas kvalitātes bildes. Lektors – Guntis Dišlers.