Ar Eiropas Komisijas Eiropas kopienas programmas “Kultūra 2007-2013” atbalstu tapis projekts: Starpkultūru dialogs: Eiropas nacionālās mākslas sakrālie elementi
Saturs
Kultūras programma (2007-2013)
Līguma nr. 2008-2248/001-001
Eiropas Savienībā ir pārstāvētas dažādas nacionālās un kultūras kopienas. Šajā multikulturālajā vidē ir svarīgi atrast kopīgās, vienojošās vērtības, tajā pašā laikā nepazaudējot savas kultūras kopienas unikalitāti. Tikpat nopietna ir vajadzība saskatīt vienojošās vērtības. Vēsturiski kristīgās vērtības ir liktas pamatā Eiropas vienotībai. Īpaši to var redzēt Eiropas valstu agrīnajā sakrālajā mākslā un nacionālās mākslas elementos. Šodien Eiropas tautu sociālās un kultūras kohēzijas vārdā sakrālās mākslas mantojuma studijas var kļūt par no vissvarīgākajiem soļiem virzienā uz tās aktualizāciju 21. gadsimtā. Ir svarīgi atgādināt vēsturiski vienojošos, bet stilistiski atšķirīgos tautu kultūru saliedējošos pamatus.
Projekta fokusā – Eiropas mākslas agrīnā posma trauslais saturs.
Projekts iztirzā semantisko, estētisko un sociālo sinerģiju un tās pakāpi dažādās iesaistītajās reģionālajās kultūrās. Minēto atšķirīgo nacionālo mākslu nozīmes izpratne un novērtēšana izaug no dziļāka ieskata kopīgajā kultūras mantojumā.
Projekts jāuzlūko kā kolektīva darbošanās akcija: tajā iesaistītie valstu pārstāvji darbosies kā atšķirīgu Eiropas valstu kultūra mantojuma glabātāji un analītiķi, savstarpēji daloties ar viedokļiem par noteiktām kultūras un sociālajām vērtībām – solidaritāti, kohēziju, labklājības izpratni, kas rodama Eiropas civilizācijas sakrālo normu un vērtību pamatos.
Kopīgais mērķis: sasniegt mērķus, kas formulēti EK dokumentā “Proposal for a Decision of the European Parliament and the Council concerning European year of intercultural dialogue” (2008).
Projekta partneri
Babes-Bolyai Universitāte (Klūža, Rumānija)
Projekts sniedz iespējas radīšanai, ticībai un plašai komunikācijai mākslas laukā, iesaistītajiem partneriem piedāvā iespēju dalīties un piekļūt 21. gadsimta sakrālajām tēmām. Projekta pats aizraujošākais aspekts šķiet starpkultūru dialogs plašajā mākslas laukā, neraugoties uz citu konfesiju atšķirībām.
Dr. Marcel Muntean, Teoloģijas fakultāte
Mulsjo Tautas augstskola (Mullšē, Zviedrija)
Mēs priecājamies, ka esam šī projekta partneri. Uzskatām to par dabisku soli uz priekšu mūsu ilggadīgajā draudzībā ar Latvijas Kristīgo akadēmiju. Uzskatām arī, ka starpkultūru dialogs patiesi ir nozīmīgs, un tāpēc ar interesi šajā projektā piedalāmies.
Pērs Gunarsons, Mullšē Tautas augstskolas pasniedzējs
Kontinentālās mākslas centrs (Roterdama, Nīderlande)
Nu jau apmēram 45 gadus darbojos dažādās mākslas nozarēs, mākslas pasākumu organizēšanā, arodbiedrībās un speciālos projektos. Reliģiskā dzīve kļūst arvien svarīgāka un svarīgāka, nosakot ļaužu grupu identitāti. Līdz ar to kombinācija starp mākslām un ticību sola daudz interesantu un aizraujošu brīžu. Šis projects cels šādus tiltus, un tas var kļūt par iedvesmas avotu.
Sers Līns La Rivjera, Kontinentālā Mākslas centra priekšsēdētājs, CNV mākslinieku arodbiedrības namā Roterdamā, Nīderlandē
Projekta gaita
Senbaznīcas un Bizantijas mākslinieki radīja un definēja sakrālo tradīciju vizuālajā mākslā, kas ir dominējusi Eiropas mākslā līdz mūsu dienām. Viņu radītie attēli un struktūras, garīgās pieredzes vizuālā prezentācija ir bijusi gan mākslinieciski, gan intelektuāli piepildīta.
Projekta centrā bija kultūru mijiedarbības aspekti – lai vienotu Eiropas tautas un lai saprastu Eiropu.
02.08.2010.
Projekta vadošās organizācijas LKrA ziņojumi:
- Projekta koorinatore: Nele Zirnīte;
- Grāmatvede: Ingrīda Jespere;
- KRrA rektore prof. Sarmīte Gūtmane.
Partneru organizāciju ziņojumi:
- Ziņojumi par rezultātiem no partneru organizācijām;
- Preses relīzes, kā arī ziņas mēdijos tika sniegtas par katru notikumu;
- Notikumu skaits – 12;
- Apmeklētāju skaits – 3000;
- Izplatīto drukāto materiālu skaits – 1500.
Pievienotā vērtība:
- Pētniecības un izglītības sadarbības paplašināšana, balstoties uz kopīgiem Eiropas kultūras pamatiem;
- Kopīgas starpkultūru politikas veidošana nacionālajā un starpnacionālajā līmenī;
- Profesionāla praktiska mākslas un kultūras speciālistu un organizāciju sadarbība;
- Dalībnieku iesaiste: mākslinieki, kultūras darbinieki, arodbiedrību darbinieki, nevalstisko organizāciju darbinieki, kas kopumā liecina par starpdisciplināru pieeju projekta metodoloģijai;
- Mērķis: tālāka sadarbība, lai uzrakstītu pētniecisku darbu par starpkultūru dialogu.
Atklātā darbnīca “Sakrālie elementi Janerika Johansona mākslā”
2010.03.16.
Atklātu nodarbību par sakrālajiem elementiem mūsdienu mākslā vadīja pazīstamais zviedru mākslinieks Janeriks Johansons (Malme). Tās saturu varētu raksturot sekojoši: nozīmju daudzveidība piešķir jaunas kvalitātes dimensiju mākslinieka koncepcijai, vārdu spēlēm un instalācijām. Semināra nosaukums bija: “Vieta, Ķēniņš, Likums un Gaisma”. Mākslinieks prezentēja paša izveidoto, interaktīvo un ļoti radošo plakņu un skatījuma leņķu, un burtu kārtojuma tehniku, lai šķietami vienkāršā objektā atklātu apslēptu, iepriekš nepamanītu saturu. Janeriks Johansons iepazīstināja ar savu jaunāko darbu “Made in China” – plašu ekspozīciju, kurā sastopas Austrumi un Rietumi, lai abi dalītos ar savām tradicionālajām vērtībām. Seminārs lieliski tuvināja zviedru un latviešu māksliniekus, to apmeklēja Latvijas Kristīgās akadēmijas studenti, mākslinieki profesionāļi un tradicionālās un mūsdienu kristīgās mākslas speciālisti.
“Man bija ļoti saistoši uzzināt par mākslinieka ceļu uz ‘lielo mākslu’ – kā cilvēks ar interesi par mākslu no autodidakta kļūst par profesionālu, atzītu meistaru. Pārsteidza mākslinieka entuziasms, sirsnība, dziļā personība un nopietnā izturēšanās pret mākslas procesu un tās uzdevumu. Ideja, koncepcija ir ļoti svarīga Janerika Johansona mākslā. Domāju, mākslinieks pieskaitāms pie konceptuālajiem māksliniekiem, taču viņš atšķiras no daudziem ar savu darbu tematiku, simbolos un metaforās viņš runā par cilvēka būtiskajām izvēlēm, dažādu tautu likteņiem, protams, arī personīgiem pārdzīvojumiem. Tomēr viņš uzsver, ka skatītājs ir brīvs mākslas darba uztverē un interpretācijā. Meistarklases laikā bija iespēja uzzināt arī par dažādiem mākslinieka autortehnikas paņēmieniem, izmantotajiem materiāliem un instrumentiem. Mani pašu fascinē Johansona milzīgā formāta grafiskie darbi, tie ir gan iespaidīgi, tai pašā laikā tehniski smalki un virtuozi. Viņa zīmējumos redzama profesionāla zīmētāja rokraksts, veikla līnija, niansētas tonālās attiecības. Pārsteidzoša ir mākslinieka spēja darboties tik dažādās tēlotājas mākslas jomās – zīmējums, glezniecība, skulptūra, vides objekti.” Baiba Kalna, grafiķe.
J.Johansons nodemonstrēja zviedru nacionālās mākslas iespējas konceptuāli risināt mūsdienu Eiropai svarīgas cilvēku solidaritātes uzdevumus.
Par Janeri Johansona mākslu lasiet Gunta Dišlera rakstā.
Projekta prezentācijas albums “Sakrālās mākslas nacionālie elementi”
2009.12.08.
8. decembrī LKrA tika prezentēts projekta prezentācijas albums “Sakrālās mākslas nacionālie elementi”, kas veidots ar EK finansiālo atbalstu. Albumā līdzās teorētiskiem rakstiem ievietoti latviešu, rumāņu un zviedru mākslinieku darbi. Rumāņu autori (Babes-Bolyai Universitātes studenti un prof. M.Munteanu) krājumā ievietojuši nacionālajās tradīcijās veidotos gleznojumus uz stikla. Zviedru mākslinieka J.Johansona grafika un instalācijas aicina paraudzīties uz cilvēku un tautu attiecībām (mākslinieks strādā dažādu kultūru zemēs – Zviedrijā, Ķīnā, Izraēlā u.c.) iepriekš nepazītā leņķī, kas atklāj dievišķo saturu. Savukārt latviešu mākslinieces N.Zirnītes grafika ieved paradoksu pilnā pasaules redzējumā. Albumā publicēti latviešu jauno mākslinieku (B.Solovejas, A.Grīnas, A.Gricmanes, N.Stratanovičas, T.Kiseļovas, A.Šenkes) ikonas. Prezentāciju apmeklēja Akadēmisko Programmu Aģentūras augstākās izglītības programmu nodaļas vad. Dz.Prikule, APA programmas vadītāja A.Jakoviča, rakstu autori, mākslinieki G. Mironovs (Maskava), N.Zirnīte, S.Jākobsone, žurnālisti.
Atvērtā ikonu glezniecības darbnīca un teorētiskais seminārs “Bizantijas ikonofrāfija un eiropas identitāte” Gregorija Mironova vadībā
Izstāde “Eiropas nacionālās mākslas sakrālie elementi” galerijā “Nellija”
2009.04.19.
Šī izstāde ir iespēja publiski diskutēt par Eiropas kristīgās mākslas un kultūras mantojumu, orientējot uz labāku izpratni par Eiropas Savienības līguma 51. §. Izstāde parāda multikulturālismu kā Eiropas mākslas bagātības īsto izpausmi. Izstāde notiek Rīgā, galerijā “Nellija” (Pils ielā 13/15).
Sarmītes Gūtmanes raksts par ikonogrāfiju un mūsdienu cilvēku.
Atvērtā grafikas darbīnca “Nexus – Māklas loma komunikācijā starp divām pasaulēm”
2009.04.18.
Nele Zirnīte ir starptautiski labi pazīstama latviešu grafiķe. Projekta ietvaros notika viņas radošā darbnīca. Teorētiska mākslinieces darba apzināšana piesaista viņas grafikas lapas Rietumu sakrālās mākslas mūsdienu tendencēm.
Gunta Dišlera raksts par Neles Zirnītes grafikas lapām.
Sakrālās mūzikas koncerts “Senās Eiropas un baznīcas dziedājumi”
2008.12.04.
Pilnajā Latvijas Kristīgās Akadēmijas kapelā liturģiskais koris “Fronēsis” (dir. A.Selickis, kora menedžeris V.Dolacis) atskaņoja savu jauno programmu “Eiropas baznīcas senie dziedājumi”, dažādu Eiropas tautu mūziku no 12. – 16. gadsimta.
Atvērtā ikonogrāfijas darbnīca “Eiropas apziņas sakralitāte: Eiropas svēto patronu: Sv. Benedikta, Sv. Kirila un Sv. Metodija ikonogrāfija”
2008.12.03.
2008. gada oktobrī – decembrī Latvijas Kristīgajā akadēmijā ikonu glezniecības meistardarbnīcu vada mākslinieks, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priesteris Aleksandrs Šabeļņiks. Meistardarbnīcā viesojās un vairākas nedēļas strādāja arī ikonu gleznotājs Georgijs Mironovs (dz. 1976) no Maskavas.
Georgija Mironova paveiktais cilvēkiem Latvijā un pat Krievijā nav pazīstams tik daudz vārda pēc. Noslēpumainības plīvuru paceļot, atklājas, ka tāda ir sena ikonu gleznotāju amata tradīcija – savu darbu neparakstīt. Galu galā šajā mākslā tas nav svarīgi, kā autors atklāj sevi. Ikona – tas ir logs uz Dievišķo pasauli, lūgšanu, pilnīgu iesaistīšanos Baznīcas liturģiskajā dzīvē. Tāpēc mākslinieka vārds bieži paliek nezināms plašākām masām. Tikai speciālisti zina, kas ko ir paveicis.
Georgijs Mironovs Latvijā ir strādājis daudz – sevišķi deviņdesmito gadu vidū, atjaunojot Kristus Piedzimšanas katedrāli pašā Rīgas centrā. Bijušo komunistu laika ateisma centru Planetāriju nodeva atpakaļ īstajiem saimniekiem Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai, un G. Mironovs kopā ar kolēģiem ilgi strādāja, sākumā izplānojot, pēc tam pārvēršot īstenībā brīnišķīgos sienu gleznojumus.
2008. gada sākumā Georgijs Mironovs darinājis kopiju brīnumdarītājai t.s. Jakobštates Dievmātes ikonai. Pats oriģināls ir zudis, bet pēc senām fotogrāfijām meistars izgatavoja kopiju, kas svinīgā dievkalpojumā tika atvesta no Maskavas, kur to iesvētīja Maskavas un visas Krievijas Patriarhs Aleksijs II, uz Rīgu.
Šobrīd ikona atrodas savās mājās Jēkabpilī, Svētā Gara vīriešu klosterī. Par izcilo sniegumu Katedrāles atjaunošanā Georgijs Mironovs saņēmis LPB augstāko apbalvojumu – Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa, svētmocekļa Jāņa Pommera ordeni.
Georgija Mironova stils ir ļoti niansēts, smalks, tas izceļas ar skaidru, taču plastisku zīmējumu. Katra līnija tiek novilka vienu reizi ar tievu otiņu un netiek pēc tam labota. Kaut arī Georgija Mironova darbos daudz detaļu, neviena no tām nezaudē saistību ar visu kompozīciju, veidojot vienu harmonisku veselumu.
Meistars strādā Krievijā pazīstamās Paļehas skolas stilistikā. „Es esmu miniatūrists,” viņš pats par sevi saka. Paļehas skolai raksturīga izcila uzmanība pret detaļām un smalks kolorīts.
Meistardarbnīcā LKrA studentiem un pasniedzējiem bija iespējams izsekot visai ikonas tapšanas gaitai no sākuma līdz beigām, piedalīties unikālā brīnuma tapšanā un strādāt līdzi meistara vadībā.
Darbnīca sākas LKrA 3. decembrī un to vada ikonu gleznotājs, LPB priesteris Aleksandrs Šabeļņiks un Maskavas ikonogrāfs Georgijs Mironovs. Darbnīcu apmeklēja augsti Pareizticīgās Baznīcas viesi – Viņa Eminence Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, Augstisvētītais Ženēvas un Rietumeiropas un bīskaps Mihails un Augstisvētītais Daugavpils bīskaps Aleksandrs.
Tika pabeigta Eiropas svēto patronu ikona (1,5 x 2 m).
Starptautiskā konference “Nācija, sakralitātes problēma un Eiropas kopīgās vērtības”
01.12.2008.
Divu dienu konference notika Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Konferences darbā ar savām pārdomām par Eiropas procesiem starpkultūru dialoga jomā dalījās divdesmit pētnieki no četrām Eiropas valstīm. Konferences gaitā tapa kopīgs mākslinieku un projekta pētnieku tīkls.
Koordinators un partneri vienojās uzaicināt projektā piedalīties ikonu gleznotāju Georgiju Mironovu (Krievija) – „mūsdienu Andreju Rubļovu”. Viņa vadībā sākas darbs pie Eiropas svēto patroni sv. Benedikta, Sv. Kirila un sv. Metodija ikonas.
Konferences programma.
Atklāts teorētisks seminārs un vietējās situācijas analīzes darbnīca “Eiropas kultūras kopīgais mākslas mantojums un EK kultūras politika”
2008.11.12.
12. novembrī LKrA studentiem un pasniedzējiem – projekta dalībniekiem – savu radošo darbnīcu prezentēja Kontinentālās Mākslas Centra (Roterdamā) vadītājs sers L.la Rivjērs. Viņš strādājis pie nesaskaitāmi daudziem mākslas projektiem dažādās Eiropas valstīs un šobrīd vada kristīgā interneta TV kanāla izveidi Nīderlandē. Projekta ietvaros Latvijā sera L.la Rivjērs vadīja semināra nodarbību par mākslas sociālajām funkcijām, mākslas t.s. pievienoto vērtību sabiedrības uztverē un kristietības atdzimšanu sekulārajā pasaulē. Seminārs rosināja sevišķi jauniešu auditorijas viedokli, ka ir nepieciešams uzsākt reālu dialogu ar mērķi veicināt atvērtu Eiropas dialogu ar pārējo pasauli, respektējot kultūru daudzveidību un Eiropas kopīgās vērtības.
Oslo kamerkora koncerts (Norvēģija)
2008.11.11.
Koncerts Rīgas sv. Pētera baznīcā paplašināja starpkultūru dialoga vērienu tālu pāri akadēmiskās pētniecības sienām un vizuālās mākslas iespējām.
Pirmās starptautiskās sakrālās mākslas izstādes atklāšana
2008.11.11
Projekta pirmais notikums – starptautiskās ceļojošās sakrālās mākslas izstādes “Māksla Baznīcas tradīcijas gaismā” atklāšana Rīgā, Melngalvju namā, 2008. gada 11. novembrī.
Izstādē aplūkojamas ikonas Pareizticīgās Baznīcas tradīcijā, Rietumeiropas sakrālās mākslas darbu kopijas un mākslinieku oriģināldarbi, kā arī grafikas. Ekspozīcija veidota speciāli šim projektam Aleksandra Šabeļņika meistardarbnīcā, strādājot kopā ar Maskavas ikonu gleznotāju Georgiju Mironovu, kā arī gleznojot asoc. prof. Silvijas Jākobsones un prof. Vladimira Kozina darbnīcās Latvijas Kristīgajā Akadēmijā. Izstādē aplūkojamas arī rumāņu mākslinieku ikonas, kas gleznotas uz stikla, un zviedru mākslinieka Janerika Johansona telpiskās gleznas. Ekspozīcijas labākie darbi tiks uzņemti ceļojošajā izstādē, kas no Rīgas dosies tālāk uz projekta sadarbības partneru valstīm Rumāniju un Zviedriju. Izstāde Melngalvju namā atvērta līdz 2008. gada 20. decembrim.
Projekta koordinatora un partnerun pirmā tikšanās un mājaslapas atklāšana.
2008.10.05
Notika pirmā sanāksme, kurā:
- Apsprieda projekta gaitu;
- Vienojās par mākslinieku radošajām darbnīcām un izstādēm;
- Pārrunāja projekta īstenošanas „rokasgrāmatas” koncepciju;
- Publicēja projektam veltītu mājas lapu internetā.
Vakarā pēc tikšanās – tikšanās ar māksliniekiem Kristīgajā Akadēmijā, Akadēmijas personālu, studentiem.