19. jūnijā, 2020, Latvijas Kristīgo akadēmijas Diplomus, ievērojot Covid drošības prasības, saņēma absolventi pa grupām: karitatīvā sociālā darba bakalauri, sociālie darbinieki, sociālās uzņēmējdarbības un supervīzijas maģistri un teoloģijas maģistri. Attēlos – absolventu grupa.
21. jūnijā, 2020, Latvijas Radio 1 raidījumā “Pāri mums pašiem” Kristīgās akadēmijas rektore prof. Skaidrīte Gūtmane dalījās pārdomās par gaismas uztveri mītiskajā pasaules ainā un kristīgajā tradīcijā. Kādas ilgas, kādus gara dzīves centienus glabā senās indoeiropiešu tradīcijas un kā uz tām atsaucas un tās piepilda kristīgā tradīcija? Saulgriežu svētkos šīs pārdomas mudināja uz iedziļināšanos tradīcijas būtībā, uz tradīcijas kontinuitāti – nevis konfliktējot, bet aicinot saskatīt iesākumu un piepildījumu Evaņģēlija pilnībā. Ja neesapt paguvuši noklausīties raidījumu, spiediet šeit, lai piekļūtu ierakstam.
Kā zināms, izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā nav iespējamas mācības klātienē. Latvijas Kristīgās akadēmijas kursi paredzēti klātienei (ikonogrāfija, naratīva terapija un citi), tāpēc šajā pavasarī diemžēl kursu nodarbības nav plānotas. Labu veselību un skaistu vasaru vēlot – UZ TIKŠANOS RUDENĪ!
10. jūnijā, 2020, Akadēmijā tika aizstāvēti bakalaura un maģistra darbi Karitatīvajā sociālajā darbā, Sociālajā darbā, Sociālajā uzņēmējdarbībā un teoloģijā; aizstāvēšana notika gan klātienē, gan attālināti. Apsveicam jaunos diplomētos absolventus! Ieskatam – bildes.
Aktuāli studentiem un visiem izglītības darbiniekiem!Latvijas Kristīgā akadēmija sadarbībā ar Eiropas Komisijas tīkla organizācijas EZA (Eiropas Centrs Strādājošo Jautājumos, Vācija) 21. – 22. maijā organizē starptautisku semināru par mūžizglītības jautājumiem Baltijas valstīs un Eiropā.Semināra tēmas:1. Mūžizglītība pēc Covid-19 Latvijā un Eiropā,2. Kāpēc mūžizglītība ir svarīga?3. Kāpēc Eiropas Komisija šo jautājumu aktualizējuši formālās un neformālās izglītības kontekstā?4. Kādi ir kvalitātes kritēriji šāda stila izglītībai?Seminārā piedalās augstākās izglītības un mūžizglītības eksperti no Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī Latvijas speciālisti. Seminārs notiek tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.Ielūgtajiem semināra dalībniekiem lūdzam reģistrēties ZOOM platformā savlaicīgi.
Rīgas Domes Labklājības departamenta vadītāja Irēna Kondrāte, kas pārstāv LKrA darba devēju organizāciju, ir kļuvusi par Latvijas Kristīgās akadēmijas Zinātnisko Rakstu 6. sējuma “Klients un cilvēka cieņa” redkolēģijas locekli. Krājums plānots 2020. gada septembrī.
Latvijas Kristīgā akadēmija ir Semaines Sociales de France (SSF) domnīcas IXE-group dalībniece. Domnīca savā darbā balstās to eiropeisko vērtību atzinumos, kurus savulaik aprakstījis viens Eiropas Savienības dibinātājiem, kristīgais demokrāts Roberts Šūmans (1886 – 1963). Atzīmējot Šūmana Deklarācijas 9.maijam 90 gadus, SSF ir pieņēmusi Deklarācijas tekstu, kas latviski pieejama šeit. Šūmanis uzskatīja, ka Eiropas pilsoņu darbam ir jābūt vērstam uz solidaritāti, jo tikai tā var nodrošināt mieru un labklājību mūsu kontinentā. “ES gars ir konkrētas solidaritātes gars,” viņš rakstīja, un piebilda – nacionālā līmeņa aktivitātes ir jāskata visas Eiropas starppersonu, stapvalstu un globālās sadarbības kontekstā. Ir jāmaina individuālā attieksme un savā darbībā ir jāvadās no kristīgās sociālās mācības principiem, lai nodrošinātu ikviena cilvēka cieņu un aizsardzību, veicinot kopīgo labumu.
Sākot ar 2020. gada martu Latvijas Kristīgās akadēmijas Facebook profilā trīs reizes nedēļā notiek sv. Jāņa Pakāpnieka grāmatas “Pakāpieni uz debesīm” lasījumi, ko vada doc. Guntis Dišlers. “Pakāpieni” ir kristīgās Baznīcas askētikas viens no svarīgākajiem tekstiem, sarakstīts 6.-7. gadsimtā Sinaja klosterī, kur sv. Jānis meklēja un mācīja citiem svētdzīves ceļu. Latvijas Kristīgās akadēmijas FB lapa – nospiediet šeit.
Kas novels akmeni no kapa?” Kā var Eņģelis no debesīm sacīt “Nebīstieties“? Tas ir loģisks jautājums visai liberālās domāšanas cilvēcei. PROTAMS, ir loģisks! Jo vai tad nakts var būt gaišāka par dienu? Kā tas var būt? Vai dvēseli var piepildīt neizsakāms PRIEKS?Senie kristieši savu ticību nesauca par reliģiju. Šis vārds griež ausīs. Kristietība NAV RELIĢIJA. Tā ir AUGŠĀMCELTĀ KRISTUS PIEREDZE. Tāpēc Lieldienas nav tikai svētki, kas paies. Nē! Tie ir cilvēkam dota iespēja pabūt Debesu Valstībā jau šeit, uz zemes. Tie ir spēka un pārveidotas dzīves avots.“Briesmīgs ir Kristus Lieliskums,” rakstīja B. Pasternaks, “tādas Pazemības un Mīlestības skaistums, kas Tavas pārveidotās dzīves ikdienā ienes gudrību: “KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES!“
Sakarā ar Covid-19 pandēmiju Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi izmaiņas visu studiju virzienu akreditācijas grafikā, PAGARINOT STUDIJU VIRZIENU AKREDITĀCIJAS TERMIŅUS: “Sociālā labklājība” – līdz 2021. gada 31. decembrim;”Māklas” – līdz 2022. gada 31. decembrim; “Teoloģija” – līdz 2022. gada 31. decembrim.