Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversme

Preambula

Latvijas Kristīgā akadēmija ir dibināta 1993. gada 12. maijā.
Augstskolas dibinātāja ir Skaidrīte Gūtmane, Latvijas Republikas pilsone, adrese: Mirdzas iela 22, Jūrmala, LV-2008, Latvijas Republika.
Latvijas Kristīgā akadēmija ir SIA un ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Kristīgās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.
Latvijas Kristīgā akadēmija 2001. gada 17. janvārī reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā ar reģistrācijas Nr. 3343801569.
Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversme apstiprināta ar Ministru kabineta 2002. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.345 „Par Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu.
Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversmes grozījumi Latvijas Kristīgās akadēmijas Satversmes sapulcē pieņemti 2009. gada 15. jūnijā.

    • 1. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Kristīgā akadēmija (turpmāk tekstā – Akadēmija) ir fiziskas personas dibināta izglītības un zinātnes institūcija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, Komerclikumu, citus normatīvos aktus, kā arī Akadēmijas Satversmi.

2. Akadēmijas pilns nosaukums ir:
2.1. latviešu valodā – Latvijas Kristīgā Akadēmija;
2.2. angļu valodā – Latvian Christian Academy;
2.3. vācu valodā – Lettische Christliche Akademie.

3. Akadēmijas saīsināts nosaukums latviešu valodā ir LKrA.

4. Akadēmijas juridiskā adrese ir – 5.līnija 3, Jūrmala, LV-2010, Latvijas Republika.

5. Akadēmija ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir tiesības studēt pēc vidējās izglītības iegūšanas. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase, kā arī personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Ārvalstnieki Akadēmijā var studēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Akadēmijā tiek realizētas akadēmiskās un profesionālās studiju programmas. Pēc akadēmisko studiju programmu apgūšanas tiek piešķirts bakalaura, maģistra un doktora grāds. Pēc profesionālo studiju programmu apgūšanas tiek piešķirta attiecīgā profesionālā kvalifikācija un profesionālais bakalaura vai maģistra grāds.

6. Akadēmijā tiek realizēta akadēmiskā brīvība. Akadēmija ir autonoma institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Pašpārvaldi realizē personāls, piedaloties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē Augstskolu likumā un šajā Satversmē noteiktajā kārtībā.

7. Akadēmija ir komercsabiedrība – sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tai ir zīmogs ar Akadēmijas nosaukumu un emblēmas attēlu, kurā izmantota augstskolas koncepcijai atbilstoša vēsturiski izveidojusies kristiešu simbolika: Krusta zīme, kas ir galvenais un senākais kristiešu un Baznīcas simbols. Akadēmijai var būt arī savs karogs un cita atribūtika.

  • 2. Darbības mērķi, pamatprincipi un tiesības

8. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju iegūt plašu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem veidotu augstāko izglītību, attīstīt sabiedrības kontekstā integrētu teoloģijas zinātni, kā arī akadēmisko un praktisko teoloģiju, audzināt un izglītot atbildību uzņemties spējīgas personības, kas kristietības garīgos uzdevumus spēj integrēt sabiedrībā.

9. Akadēmijas uzdevumi ir:
9.1. nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko teoloģisko, mākslas un augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību sociālajās un humanitārajās nozarēs un sakrālajā mākslā;
9.2. gatavot akadēmiski un profesionāli izglītotus speciālistus zinātnei, valsts sociālās politikas īstenošanai un baznīcai;
9.3. savienot studijas ar pētniecisko un zinātnisko darbību, sadarboties šajos virzienos ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām un zinātnes institūcijām.

10. Īstenojot savas darbības mērķus un uzdevumus, Akadēmija pamatojas uz šādiem pamatprincipiem:
10.1. studiju, akadēmiskā un zinātniskā brīvība, studiju kursu, zinātniskā darba satura un metožu brīva izvēle, brīva zinātniskā viedokļa un rezultātu publicēšana (paušana), ja šī brīvība nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, bibliskās teoloģijas pamatnostādnēm un tradicionālo konfesiju ticības apliecībām;
10.2. studiju un zinātniskās pētniecības darba nedalāmība un saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

11. Akadēmija atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:
11.1. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu un studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus;
11.2. piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus Akadēmijas diplomus un citus izglītības dokumentus;
11.3. ievēlē Akadēmijas Atzinības un Goda biedrus un Atzinības un Goda doktorus, nodibina un piešķir prēmijas un stipendijas;
11.4. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darba samaksas likmes, kuras nav zemākas par normatīvajos aktos oficiāli noteiktajām.
11.5. Akadēmija veicina starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas un starptautisko augstskolu sadarbību pētniecībā un izglītībā.

12. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Akadēmijai ir tiesības:
12.1. organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības, darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, veidot savus fondus;
12.2. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības un zinātniskajām institūcijām;
12.3. veikt saimniecisko darbību, saistītu ar izglītības procesu, slēgt attiecīgus saimnieciskos līgumus.

  • 3. Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

13. Akadēmijā ir šādas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas:
a) Satversmes sapulce,
b) Senāts,
c) rektors,
d) Revīzijas komisija,
e) Akadēmiskā šķīrējtiesa.
Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtība noteikta Satversmē.

14. Akadēmijas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir augstskolas dibinātājs.

15. Augstskolas dibinātājs:
15.1. apstiprina Akadēmijas budžetu un rektora ikgadējo pārskatu par budžeta izpildi;
15.2. izvērtē augstskolas darbības rezultātus un efektivitāti;
15.3. svītrots;
15.4. koordinē sadarbību starp Akadēmiju un sadarbības partneriem.

16. Satversmes sapulce ir Akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Satversmes sapulci ievēl uz 3 (trim) gadiem, aizklāti balsojot. Tās 25 (divdesmit piecu) cilvēku sastāvu veido: 15 (piecpadsmit) pārstāvji no akadēmiskā personāla, 5 (pieci) no studējošiem, 1 (viens) augstskolas dibinātājs, 2 (divi) augstskolas dibinātāja deleģēti pārstāvji un 2 (divi) no citām darbinieku grupām. Katra grupa ievēl savus pārstāvjus. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tās pārstāvju skaits ir augstāks par pusi no katras pārstāvju grupas.

17. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības ar Akadēmiju vai studijas Akadēmijā, tad 3 (trīs) mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē tiek ievēlēti citi pārstāvji. Pārstāvis var tikt atsaukts no Satversmes sapulces pirms tā pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz šī pārstāvja vēlētāju lēmumu, kas pieņemts tādā pašā kārtībā, kā lēmums par pārstāvja ievēlēšanu.

18. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas Satversmes sapulces. Reizi gadā tiek sasaukta kārtējā Satversmes sapulce. Tiesības sasaukt Satversmes sapulci ir Senātam vai rektoram. Satversmes sapulci pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma sasauc Senāts. Satversmes sapulces sasaucējs iesniedz Satversmes sapulces priekšsēdētājam dienas kārtības jautājumus un iespējamo lēmumu projektus.

19. Tikai un vienīgi Satversmes sapulce:
19.1. pieņem un izdara grozījumus Akadēmijas Satversmē;
19.2. ievēl un atceļ rektoru;
19.3. ievēl Senātu un atsauc tā locekļus;
19.4. ievēl un atceļ Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus;
19.5. ievēl Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru;
19.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;
19.7. pieņem izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus Akadēmijas darbības un attīstības jautājumus;
19.8. noklausās rektora pārskatu.

20. Satversmes sapulce savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu izvēlas pati Satversmes sapulce.

21. Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiālā vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Akadēmijas darbības sfēras. Senāta darbības kārtību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

22. Senātu ievēl uz 3 (trim) gadiem. Senāta sastāvā ir 13 (trīspadsmit) senatori, no kuriem 10 (desmit) ir akadēmiskā personāla pārstāvji un 3 (trīs) studējošie. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.

23. Senāts no sava vidus, aizklāti balsojot, ievēl priekšsēdētāju un sekretāru.

24. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdētājs vai augstskolas dibinātājs. Senāta sēdes notiek ne retāk kā četras reizes semestrī, un pārtraukums starp tām nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Senāts ir lemtspējīgs, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā 7 (septiņi) senatori. Senāta lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu atklāti vai aizklāti balsojot. Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts. Atliekošā veto jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar 2/3 klātesošo Senāta locekļu balsu vairākumu.

25. Senāts:
25.1. lemj par būtiskiem akadēmiskās un zinātniskās pētniecības darbības jautājumiem;
25.2. lemj par Akadēmijas struktūrvienību un komercsabiedrību dibināšanu, reorganizāciju un likvidēšanu, apstiprina to statūtus vai nolikumus;
25.3. apstiprina studiju programmas, studiju plānus un citus studiju procesu reglamentējošus dokumentus;
25.4. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem un to ievēlēšanas kārtību tajos, ievēl amatā docentus, lektorus, asistentus, vadošos pētniekus, ar kuriem pēc ievēlēšanas rektors var slēgt darba līgumus;
25.5. apstiprina uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;
25.6. apstiprina rektorāta darbības nolikumu;
25.7. lemj par padomnieku konventa izveidošanu un ievēlē padomnieku konventa locekļus, un apstiprina tā darbības nolikumu;
25.8. pieņem Akadēmijas iekšējās kārtības reglamentējošus dokumentus;
25.9. var pieņemt izskatīšanai arī citus Akadēmijas darbības jautājumus.

26. Senāta lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 (desmit) dienu laikā pēc tā pieņemšanas var apstrīdēt Satversmes sapulcē.

27. Akadēmijas padomnieku konvents ir institūcija, kas konsultē Senātu un rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

28. Rektors īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un saskaņo ar augstskolas dibinātāju Akadēmijas konceptuālos jautājumus. Rektors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.

29. Rektoru ievēl Satversmes sapulce uz 5 (pieciem) gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds.

30. Rektors:
30.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Akadēmijas Satversmei;
30.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās jaunrades kvalitāti;
30.3. personiski atbild augstskolas dibinātājam par Akadēmijas finansiālo darbību un budžeta izpildi;
30.4. Satversmes sapulcei sniedz pārskatu par augstskolas darbību;
30.5. veicina Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
30.6. saskaņojot ar augstskolas dibinātāju, slēdz un izbeidz darba līgumus ar Akadēmijas personālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
30.7. veic citus Augstskolu likumā, šajā Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.

31. Rektora lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 (desmit) dienu laikā pēc tā pieņemšanas var apstrīdēt Senātā.

32. Revīzijas komisija ir Akadēmijas darbības kontroles institūcija. Revīzijas komisiju uz 3 (trim) gadiem 3 (triju) cilvēku sastāvā ievēl Satversmes sapulce. Revīzijas komisijas lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 (desmit) dienu laikā pēc to pieņemšanas var apstrīdēt Senātā.

33. Revīzijas komisija pārbauda Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Akadēmijas Satversmei un Akadēmijas vadības institūciju lēmumiem. Par veikto pārbaužu rezultātiem Revīzijas komisija ziņo Senātam ne retāk kā vienu reizi gadā. Revīzijas komisijas lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 (desmit) dienu laikā pēc to pieņemšanas var apstrīdēt Senātā.

34. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas trīs cilvēku sastāvā, no kuriem divus uz trim gadiem aizklātā balsošanā ievēl Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Vienu studējošo pārstāvi no Akadēmijas studējošo vidus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz trim gadiem ievēlē Akadēmijas Studējošo pašpārvalde.

35. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
35.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;
35.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām un struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

36. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus – administratīvos aktus – var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kuri nav administratīvie akti, var apstrīdēt Satversmes sapulcē.

  • 4. Akadēmijas struktūra

37. Akadēmijas galvenās struktūrvienības ir fakultātes, katedras, institūti, profesoru grupas, profesionālas asociācijas. Organizatoriskā un apkalpojošā darba veikšanai, augstskolas darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt institūcijas un komercsabiedrības, ievērojot Augstskolu likuma un citu likumu noteikumus. Augstskolas struktūrvienības dibina, likvidē un reorganizē, to uzdevumus, funkcijas un darbības pamatprincipus nosaka Senāts, apstiprinot struktūrvienību nolikumus.

38. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Akadēmija var izveidot koledžu.

39. Augstskola var dibināt komercsabiedrības, ja tās piedalās studiju programmu realizēšanā un uz to bāzes darbojas kāda no struktūrvienībām.

40. Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām) ar nolūku savu potenciālu izmantot kopīgu pētniecisku mērķu racionālai sasniegšanai. Institūts darbojas uz Senāta apstiprināta nolikuma pamata.
40.1. Institūtu kādā zinātnes apakšnozarē var dibināt tad, ja tajā ietilpstošo struktūrvienību sastāvā ir zinātniskais potenciāls, kas atbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.
40.2. Senāts nosaka, kuru akadēmisko personālu var ievēlēt institūta domē.
40.3. Juridiski patstāvīgais institūta direktors budžeta kredītu izlietošanu saskaņo ar augstskolas dibinātāju un Senātu.

41. Fakultāte ir Akadēmijas struktūrvienība, kas apvieno vienu vai vairākas zinātnes, mākslas vai profesijas virziena katedras. Tā koordinē studijas un zinātnisko darbību.
Fakultāti vada dekāns. To ievēl fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Domes lēmumu apstiprina Senāts.
Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

42. Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesības ievēlēt docētājus. Nodaļas vadītāju un darbības virzienus apstiprina Senāts. Nodaļa ir tiesīga izlemt visus zinātniski metodiskos jautājumus, kas nav Senāta pārziņā. Lēmumu par nodaļas likvidēšanu pieņem augstskolas dibinātājs.

43. Katedru izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora vai atsevišķu profesoru priekšlikuma. Katedra ir tiesīga izlemt akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kuri nav Senāta pārziņā. Katedras vadītāju ievēl Senāts atbilstoši nolikumam “Par akadēmiskā personāla vēlēšanām”.

  • 5. Akadēmijas personāls

44. Akadēmijas personālu veido:
44.1. akadēmiskais personāls, kam Akadēmija ir pamatdarba vieta;
44.2. vispārējais Akadēmijas personāls, kam Akadēmija ir pamatdarba vieta;
44.3. pilna laika studējošie: bakalauri, maģistranti, doktorandi.

45. Akadēmijas personālam ir pienākums sekmēt Akadēmijas mācību, studiju un pētniecības darbu, kā arī pildīt līgumos noteiktos pienākumus.

46. Akadēmisko personālu veido: profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti. Profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu štata vietas nosaka Senāts. Prasības šo amatu pretendentiem, kā arī ievēlēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums. No Akadēmijas koncepcijas izrietošās prasības akadēmiskā personāla pretendentiem nosaka Senāts.
47. Akadēmiskajam personālam ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam Akadēmijas vadības, pārstāvniecības un lēmējinstitūcijās, kā arī piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties Akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors. Prorektorus un studiju programmu direktorus pēc apstiprināšanas Senātā pieņem darbā rektors.

48. Akadēmijas personāls veic pienākumus saskaņā ar attiecīgās struktūrvienības nolikumu.

49. Ja Akadēmijā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta, Senāts var nolemt nerīkot vēlēšanas un uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības kā pārējam akadēmiskajam personālam. Viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

50. Akadēmijas uzaicinātie ārvalstu akadēmiskā personāla pārstāvji strādā saskaņā ar akadēmiskās sadarbības līgumu un darba līgumu, ievērojot normatīvos aktus. Viesdocētājus pieņem darbā rektors.

51. Pārējo vispārējo Akadēmijas personālu (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls) pieņem darbā un atbrīvo no darba dibinātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Akadēmijas vispārējā personāla skaitu, sarakstu, darba samaksas apmēru un kārtību nosaka rektors saskaņā ar augstskolas dibinātāju lēmumu.

  • 6. Akadēmijā studējošie

52. Akadēmijas studējošie ir bakalaura un maģistra humanitāro, sociālo un mākslas studiju programmu studenti, maģistranti un doktoranti. Reflektantu uzņemšanu Akadēmijā organizē Uzņemšanas komisija, kuru apstiprina Senāts. Uzņemšanas komisijas darbu vada Akadēmijas rektora pilnvarota persona (akadēmiskā personāla pārstāvis). Studējošo imatrikulāciju Senāta noteiktajā kārtībā apstiprina rektors vai viņa deleģēta pilnvarota persona. Ārzemniekus studijām Akadēmijā uzņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem uz vispārējo noteikumu pamata, noslēdzot līgumu par studijām.

53. Studējošiem ir tiesības:
53.1. iegūt augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību;
53.2. noteiktā kārtībā izmantot Akadēmijas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru;
53.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
53.4. izmantot savas tiesības uz akadēmisko brīvību;
53.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;
53.6. vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties Akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
53.7. dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

54. Mācību maksu vienu reizi gadā nosaka Senāts, saskaņojot ar Akadēmijas dibinātāju. Samaksas kārtību nosaka studiju līgums starp Akadēmiju un studējošo vai to juridisko personu, kura apmaksā studējošā mācības Akadēmijā.

55. Studējošo izslēgšana no studējošo saraksta notiek saskaņā ar Augstskolu likumu un studiju līgumu, un to veic rektors vai viņa pilnvarota persona.

56. Studējošiem ir sava pašpārvalde – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija Akadēmijā. Studējošiem Akadēmijas Senātā, Satversmes sapulcē un fakultātes domē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses.

57. Studējošo pašpārvaldi ievēl studējošie uz 2 (diviem) gadiem, balsojot par kandidātu sarakstiem.

58. Studējošo pašpārvaldes darbību reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

59. Svītrots.

60. Studējošo pašpārvalde:
60.1. aizstāv un pārstāv studējošos Akadēmijā un citās institūcijās;
60.2. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Akadēmijas koleģiālajās institūcijās.

61. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties visu līmeņu Akadēmijas institūcijās, kā arī piedalīties ieskaitēs un eksāmenos kā novērotājiem.

  • 7. Akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

62. Akadēmijas īpašums var būt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijas un ārvalstu bankās saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.

63. Akadēmijas finanšu resursus veido:
63.1. augstskolas dibinātāja ieguldītais īpašums – naudas līdzekļi, kā arī augstskolas dibinātāja īpašumā esošais kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kas ir nodots Akadēmijai lietošanā;
63.2. ienākumi no studiju maksas;
63.3. ienākumi no saimnieciskās darbības;
63.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.

64. Akadēmijai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos komercsabiedrībās atbilstoši Akadēmijas mērķim.

  • 8. Nobeiguma noteikumi

65. Lēmumu par Akadēmijas darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem augstskolas dibinātājs.

66. Augstskolas Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce. Lēmumus par grozījumu izdarīšanu Satversmē pieņem Satversmes sapulce ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Satversmes grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane