Meistarklasē piedalījās Akadēmijas studenti un interesenti, kuri bija pieteikušies uz nodarbībām. Meistarklases noslēgumā notika tās laikā tapušo darbu skate un novērtējums.
Irina Žagata (2. kursa studente): Paldies Akadēmijas vadībai, ka tika uzaicināts tik neparasts pedagogs. Kas ir tas neparastais? Manuprāt, autoritātes viedoklis par ikonu, viedoklis, uz kuru var paļauties, stingrs pamats, kad pats strādā un redzi, ka ikonas glezniecība prasa ļoti labus paraugus, iedziļināšanos un skrupulozu, rūpīgu izpildījumu. Es ļoti daudz iemācījos šajās desmit dienās.
Ance Gricmane (3. kursa studente): Mēs šajā laikā atvērām acis uz lielu garīgu skaistumu. Un sapratām, ka mums ir rūpīgāka uzmanība jāpievērš detaļām, gleznojot ikonas. Daudz sapratām, pētot tonālās un krāsu attiecības. Arī iemācījāmies izgaismot tērpus un figūras. Arī es gribu pateikt lielu paldies ikonu meistaram.
Kristīne Sorina (kursante): Aizraujoši ir lūkoties uz to, kā top ikona – no pirmās līnijas līdz noslēgumam. Meistars uzgleznoja Tihvinas Dievmātes un Kazaņas Dievmātes ikonu, kā arī Rokām Nedarinātā Kristus ikonu. Mēs redzējām, ka mums vēl ļoti daudz jāstrādā pie tā, lai taptu ikona – nevis tikai tehniski pareizs zīmējums. Mēs ļoti daudz iemācījāmies.
Ikonu gleznotāja, māksliniece Alevtīna Mošenkova (LKrA docente): Mēs skatījāmies, kā viņš rada brīnumu. Un studenti bija pārsteigti par to, ka – lai gan viņš ir slavens meistars, saskarsmē ar studentiem viņš bija vienkāršs un sirsnīgs. Studenti šajā laikā ļoti daudz iemācījās – klāt zeltu, izgaismot vajadzīgo tēlu un ir īsā laikā sperts plats solis īstas ikonu glezniecības mākslas virzienā. Arī es gribu meistaram pateikt lielu paldies.
