2025. gada 19.-20. maijā Semmelveisas Universitātē Budapeštā notika sagatavošanas seminārs konferencei “Planētas veselība: starpnozaru fenomens kultūrpieejai cilvēkam jeb klientam, pagātne, tagadne, nākotne.” Seminārā notika diskusijas par saistību starp cilvēka veselību, ekoloģiskajām sistēmām un atsacīšanos no ideoloģiskas pieejas klientam kompetentas kultūras vārdā. Atziņas: sociālā darba profesija nav jāierobežo ar vienu izpratni par to, jo sociālā darba profesija ir radoša un tai ir jāattīstās vispirms kā zinātnei un tikai pēc tam kā praksei. Pie mums process rit otrādi – monopolizēti. K. Markss un S.Freids pārstāvēja spēcīgu sekulāro iespaidu uz sociālā darba teoriju. Viņi panāca spēcīgu ideoloģisku akcentu profesijā . Tomēr sociālā darba profesionālim cilvēks ir jāsaprot plašā starpnozaru paletē, ko marksistiska pieeja nepiedāvā. Izlīdzēšanās notiek, pārspīlējot psiholoģijas un psihoterapijas pakalpojumus, pasniedzot tos kā zinātniski nepierādītu efektus.
Tāpēc sociālā darba izglītībai ir jāspēj akumulēt intelektuālos resursus, kas sociālajiem darbiniekiem neļautu iestigt “totalizying marxist-oriented knowledge“ situācijās.Starpnozaru konteksts ir dinamisks – neopatristisko zināšanu sintēze, fenomenoloģija, teoloģija, filozofija, socioloģija, aksioloģija, klasiskā psiholoģija, neirozinātne, kas piedāvā trīs dinamiskus kongruences vai antagonisma veidus: 1) konfliktēšanu jeb vienīgi marksistiski izprasto sociālā darba veidu un krampjainu turēšanos pie tā; profesijas attīstību bremzējošs fenomens); 2) dialogu starp problēmorientēto un klientorientēto sociālo darbu; 3) mijiedarbību starp abiem zinātnē un praksē.
EKrA rektore prof. Skaidrīte Gūtmane vairākus gadus bijusi SU zinātnisko rakstu krājuma “Journal of Mental Health “ redkolēģijas locekle.