Senajiem grieķiem bija jēdziens “KALOKAGATIA“ – skaistais un labais, kopā. Abi kopā tie veido jēdzienu – PATIESĪBA. “Kas ir Patiesība?“, nezināja IERĒDNIS Poncijs Pilāts. Jēzus atbilde mums ir zināma – “Kas ir no Patiesības, tas dzird Patiesības balsi.” Bet patiesības balss ir MĪLESTĪBA uz cilvēku, nevis distancēta pieeja klientam. Tādas ir arī profesionālas zināšanas, ja […]
2024. gada 18. jūnijā Izraēlas Vēstniecība rīkoja pieņemšanu par godu Izraēlas valsts dibināšanas gadadienai. Pieņemšana notika Sinagogā Peitavas ielā. Akadēmiju pieņemšanā pārstavēja Akadēmijas rektore prof. Skaidrīte Gūtmane un doc. Guntis Dišlers.
Paskatieties, cik skaistas ir senās Bizantijas ikonas! Tāds acu skatiens ir tikai Vissvētajai Dievmātei, un kāds Gara dziļums un dvēseles skaistums tajās atmirdz! Kādas mīlestības, skumju dzīles! Ikonu glezniecību nevar iemācīties tikai īsos kursos, nekad! BET kursi var pamodināt sapratni par to, ka ikonogrāfija ir pats augstākais vizuālās mākslas veids! Ikonogrāfija no cilvēka prasa nepieciešamo […]
27. maijā, 2024, Akadēmijas “Bizantijas kabinetā” bija sarīkota tikšanās ar pētniecisku saturu – kā runāt par karu Svētajā Zemē, ar kuru kā faktu saskārās studējošie, kuri bija aizbraukuši uz Svēto Zemi apgūt ikonogrāfijas šedevrus klosteros, kā arī tikties ar Rokfellera Arheoloģijas Muzeja un Izraēlas Senlietu Pārvaldes vienu no vadošajiem pētniekiem I.Finkelšteinu. Apmeklētāji noskatījās Akadēmijas studentu […]
Kristīgās Akadēmijas absolventu apvienība “Latvijas ikonogrāfi”, kuras talantīgāko kodolu veido 12 ikonu glenotāji Latvijā, Skultes dievnamā ir atklājuši izstādi, kas parāda ikonogrāfiskā ornamenta daudzveidību, harmoniskumu un skaistumu. Izstāde veltīta Vasarssvētkiem, tajā ir triju mūsu absolventu darbi: Agnese Vasiļevska – viņa arī mūsu mācībspēks; Evija Rudzīte – ļoti talantīga un radoši nopietna, kanonisko ikonu gleznošanas māksliniece, […]
Tuvojoties studiju gada noslēgumam, Akadēmijā 20. maijā, 2024, notika studentu konference “Baznīcas mākslas semantika”. Ļoti interesanti referāti – “Hierotopija un dievnama iekārtojums”, “Hierofānija un hierotopija”, “B.Raušenbaha perspektīvas uztveres teorija”, “Lineārā un apgrieztā perspektīva”, “Proporcijas senajā Ēģiptē, Bizantijā un “es””, “Svētās Trejādības ikonas variantu salīdzinošana analīze”, “Ikona kā portrets un renesanses portrets”, “Bībeles sižetu interpretācija Rietumeiropas […]
Pēc nesenajiem Kristus Augšāmcelšanās svētkiem esam ceļā uz Vasarsvētkiem – svētkiem, kurus mēdz dēvēt arī par kristīgās Baznīcas dzimšanas dienu. Vasarsvētkos esam aicināti pārdomāt Svētā Gara darbus. Jāņa evaņģēlijā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.” […]
13. martā, 2024, Eiropas Kristīgajā Akadēmijā tika atzīmēta Vispasaules Sociālā darba diena. Šī gada tēma ir BUEN VIVIR: KOPĪGA NĀKOTNE TRANSFORMĒJOŠĀM PĀRMAIŅĀM. Sarunas balstītas Globālās Agendas nosacījumos, kas uzsver sociālajam darbam pielāgotas inovatīvas, kopienu vadošas pieejas, kas balstās sākotnējā iedzimtā gudrībā (indigenuous wisdom, angļu val.) un harmoniskā kopībā ar cilvēkiem un dabu. Šāda pieeja rezonē ar sociālā darba vērtībām. Šodien sociālajam darbam ir nepieciešamas jaunas pieejas, rīcības platformas, sociālajiem darbiniekiem ir jābūt informētiem par to, kas ir indigenuous wisdom. Nepieciešami jauni ceļi, kas nozīmē mikro līmeņa prakses pacelšanu mezo un makro līmeņa augstumā. Strukturālajās pārmaiņās ir jāveido tilti starp mikro un makro praksi.
Princips BUEN VIVAR ir svarīgs laikā, kad kopīgiem spēkiem ir jāceļ eko-sociāla pasaule. Harmoniska, balansēta dzīves izpratne, kas pamatota antropoloģijā un ētiskajās vērtībās: savstarpībā ar pasauli, kas ir virs, zem, līdzās – līdzdalībā; izpratnē par to, kā realitātes elementi atbilst viens otram harmoniskā veidā; papildinātībā, kas veidojas no dažādiem viedokļiem nevis izslēdzoši, bet papildinoši.
Ar apgāda “Neputns” iniciatīvu tapušas divas grāmatas par ikonu glezniecību: autoru kolektīva grāmata “Ikonu glezniecības vēsture: 6.–20. gadsimts” (autori: L. Jevsejeva, N. Komaško, M. Krasiļins, L. Golovkovs, J. Ostašenko, O. Popova, E. Smirnova, I. Jazikova, A. Jakovļeva) un Mihaila Krasiļina grāmata “Ikona: no Senās Ruses līdz Latvijai” (priekšvārda autore R. Kaminska). Izdevums ir pirmais visaptverošais, latviešu valodā pieejamais ieskats ikonogrāfijas teorijā un vēsturē. Tas ir unikāls notikums, jo sniedz ieskatu ikonogrāfijas vēsturē kopš Bizantijas laikiem līdz mūsu dienām. Ikonu mākslas pasaule ir milzu areāls, kas izpelnās īpašu uzmanību mākslas pazinēju un pētnieku aprindās kā garīgi dziļa, ļoti bagāta tēma. Pie grāmatu veidošanas strādājuši arī Eiropas Kristīgās Akadēmijas mācībspēki Juris Jefuni, Evija Rudzīte un Guntis Dišlers.