Gan Akadēmijas pasniedzēji, gan studenti sāka piedalīties arheoloģiskajos izrakumos Svētajā Zemē – Izraēlā – jau kopš pašiem Akadēmijas sākumiem 1994. gadā. Tā bija lieliska iespēja un arī gods iesaistīties ilgstošās partnerattiecībās ar speciālistiem no Somijas Teoloģijas institūta (https://sti.fi/index.php/english).. Izrakumu ekspedīcijas organizēja STI kopā ar Rokfellera muzeju (https://www.imj.org.il). un Izraēlas Senlietu pārvaldi Jeruzalemē (licences izdevēja iestāde).
Pirmās izrakumu sesijas notika Latrunā, vienā no iespējamām Evaņģēlija Emmavas pilsētas vietām. Projekts turpinājās vairākus gadus un tas saucas “Emmaus Latroun”. No Izraēlas puses projekta vadītājs bija ievērojamais arheologs un Bībeles pētnieks Dr. Israels Flekenšteins, palestīniešu un somu grupu vadītāji bija (un joprojām ir) Dr. Miko Lauhivori un Dr. Ero Junkala. Arheoloģisko izraukumu laukums atrodas Karmelītu klostera teritorijā un izrakumi atklāja senu kristiešu apdzīvoto vietu, kas datējama ar pirmajiem kristietības gadsimtiem.
Otrs izrakumu projekts bija “Gešūras zeme” augstu kalnos Galilejas ziemeļrietumos. Šo projektu vadīja Izraēlas pētnieki un tas bija fokusēts uz senākajām izraēļu apdzīvotajām vietām pēc ienākšanas Kanaānā.
Līdzdalība arheoloģiskajās ekspedīcijās deva unikālu iespēju ielūkoties Svētās Zemes arheoloģijā un Bībeles pētniecībā, darba metodēs, labāk izprast seno kristiešu dzīvesveidu un uzskatu sistēmu, ka nav aprakstīta parastajās skolas grāmatās. Tieša saskaršanās ar Svēto Zemi, tās ļaudīm, Bībeles laika tradīcijām ir bijusi lieliska iespēja teoloģijas un mākslas pasniedzējiem un studentiem.
No šīs auglīgās un iedvesmojošās sadarbības dzimušas trīs grāmatas: labi pazīstamā rakstnieka Šolema Aša romāns “Nācarietis” tulkojums, kas dziļi sakņots mīlestībā vēsturiskā Jēzus zemi, kā arī divi sējumi “Dievs un cilvēku vēsture Vecajā Derībā” un “Kulta māksla Vecās Derības laikā”. To autors ir LKrA mācībspēks Guntis Dišlers (attēlā: kopā ar Dr. E.Junkalu Somijas Teoloģijas institūtā).
Līdzdalība arheoloģiskajās ekspedīcijās ir devusi milzīgu ieguldījumu Ikonu glezniecības nodaļas izveidē LKrA. Studenti ir mācījušies uzlūkot ikonas kā senās kristīgās mākslas dārgumu, zīmēt līniju, kas izceļ Dievišķo skaistumu.
Ceļojumi pa Svēto Zemi – Jeruzalemi, Betlēmi, Galileju – ir atvēruši mūsu acis uz teoloģiju kā nopietnu nepieciešamību humanitārajās zinātnēs. Tas, kas teoloģiju rada, nav cilvēku izdoma, bet godīga un vaļsirdīga attieksme pret Dievu caur Kristus Baznīcu.