Eiropas Kristīgās akadēmijas Satversme

Lūdzam ņemt vērā, ka ar 2022. gada 20. maiju ir mainīts mūsu augstskolas nosaukums – EIROPAS KRISTĪGĀ AKADĒMIJA (saīsinājums – EKrA). Eiropas Kristīgā Akadēmija ir oficiāla Latvijas Kristīgās Akadēmijas tiesību un saistību mantiniece. Nosaukums mainīts, augstskolai ieejot plašākā sadarbības kontekstā starptautiskā mērogā.

Pieņemta Eiropas Kristīgās akadēmijas Satversmes sapulcē 2022. gada 25. maijā

Preambula

Eiropas Kristīgā akadēmija ir dibināta 1993. gada 12. maijā.

Eiropas Kristīgās akadēmijas dibinātāja ir Skaidrīte Gūtmane (turpmāk – Dibinātājs), Latvijas Republikas pilsone.

Eiropas Kristīgās akadēmijas juridiskais status ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Eiropas Kristīgā akadēmija ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Kristīgās akadēmijas, vēlāk Latvijas Kristīgās akadēmijas tiesību un saistību, arhīva, kustamās un nekustamās mantas un  intelektuālā īpašuma pārņēmēja.

Eiropas Kristīgā akadēmija 2001. gada 17. janvārī ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, reģistrācijas Nr. 2994801398.

I. Vispārīgie noteikumi

  1. Eiropas Kristīgā akadēmija (turpmāk tekstā – Akadēmija) ir autonoma izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, Komerclikumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Akadēmijas Satversmi. Pašpārvaldes tiesības Akadēmijas vadība un personāls īsteno šajā Satversmē noteiktajā kārtībā.
  2. Akadēmija ir lietišķo zinātņu augstskola, kura akadēmiskajā un zinātniskajā darbā specializējas:
    • sociālo zinātņu jomā;
    • humanitāro zinātņu un mākslas jomā.
  3. Akadēmijas pilns nosaukums ir:
    • latviešu valodā – Eiropas Kristīgā akadēmija;
    • angļu valodā – European Christian Academy;
    • vācu valodā – Europäische Christliche Akademie.
  4. Akadēmijas saīsināts nosaukums latviešu valodā ir EKrA.
  5. Akadēmijas juridiskā adrese ir – Vienības prospekts 23, Jūrmala, Bulduri, LV-2010, Latvijas Republika.
  6. Akadēmijā ir nodrošināta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Akadēmijas Satversmi un citiem normatīvajiem
  7. Akadēmija ir komercsabiedrība – sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Akadēmijas saimnieciskā darbība notiek, pamatojoties uz Komerclikumu. To nosaka un regulē Dibinātājs, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Eiropas Kristīgā akadēmija” Statūtiem.
  8. Akadēmijai ir zīmogs ar Akadēmijas nosaukumu un emblēmas attēlu, kurā izmantota Akadēmijas koncepcijai atbilstoša vēsturiski izveidojusies simbolika: Dieva svētības zīme. Akadēmijai var būt savs karogs un cita atribūtika.

II. Darbības mērķis, uzdevumi un pamatprincipi

9. Eiropas Kristīgā akadēmija ir lietišķo zinātņu augstskola ar spēcīgu Eiropas sociālās integrācijas orientāciju. Izglītības un pētniecības mērķis ir sniegt kvalitatīvu augstāko izglītību, kas sagatavo studējošo sekmīgai karjerai korporatīvajā pasaulē un pētniecībai nacionālā un starptautiskā līmenī.
Lai to īstenotu, Akadēmija piedāvā augstas kvalitātes pētniecībā balstītas studiju programmas, balstoties jūdu-kristiešu antropoloģiskajā tradīcijā, patristiskajā antropoloģijā un teoloģijā. Pētniecības inovatīvais metodoloģiskais pamats ir Integratīvās Teoloģijas metode.

  1. Akadēmijas uzdevumi ir:
    • nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt kvalitatīvu, Eiropas augstākās izglītības telpas prasībām atbilstošu akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību;
    • izstrādāt mehānismus studiju programmas veidošanai, apstiprināšanai, darbības uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei;
    • īstenot savu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;
    • izcilība caur sadarbību ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu augstākās izglītības un zinātnes institūcijām, arodbiedrībām un nevalstiskajām organizācijām.
  2. Īstenojot savas darbības mērķi un uzdevumus, Akadēmija pamatojas uz sekojošiem pamatprincipiem:
    • studiju, akadēmiskā, zinātniskā un mākslinieciskās jaunrades brīvība, studiju kursu, zinātniskā darba satura un metožu brīva izvēle, brīva zinātniskā viedokļa un rezultātu publicēšana (paušana) tiktāl, ciktāl šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Akadēmijas Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem, bibliskās teoloģijas pamatnostādnēm un Nīkajas Ticības apliecību;
    • studiju un zinātniskās pētniecības darba nedalāmību un saistība ar Eiropas augstākās izglītības telpas kvalitātes prasībām un Eiropas Sociālajam modelim un praktiskai lietojamībai sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām un tendencēm.
  3. Akadēmija atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:
    • patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studējošo un studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus;
    • piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus Akadēmijas diplomus un citus izglītības dokumentus;
    • ievēlē Akadēmijas Atzinības un Goda biedrus un Atzinības un Goda doktorus, nodibina un piešķir prēmijas un stipendijas;
    • patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darba samaksas likmes, kuras nav zemākas par normatīvajos aktos oficiāli noteiktajām;
    • veicina starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmu īstenošanu un starptautisko sadarbību pētniecībā un izglītībā.
  4. Īstenojot studiju programmas un veicot zinātnisko darbību, Akadēmijai ir tiesības:
    • organizēt konferences, kongresus, konkursus, kursus, lekcijas, seminārus, sniegt cita veida izglītības pakalpojumus, ko paredz Latvijas Republikas normatīvie akti;
    • veidot savus fondus, kā arī sadarboties un būt par biedru un dalībnieku citos starptautiskajos un nacionālajos fondos;
    • dibināt biedrības un organizācijas, būt par citu biedrību un organizāciju dalībnieku;
    • slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības un zinātniskajām institūcijām;
    • veikt saimniecisko darbību, saistītu ar izglītības procesu, slēgt attiecīgus saimnieciskos līgumus.

III. Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

14. Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

    • Valde (Dibinātājs);
    • Satversmes sapulce;
    • Starptautiskā Atbalsta padome;
    • Senāts;
    • Rektors;
    • Akadēmiskā šķīrējtiesa.
  1. Akadēmijas augstākās vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās Dibinātājs.
  2. Šīs Satversmes 14. punktā minētās institūcijas savā darbībā ievēro Akadēmijas Statūtos noteikto Dibinātāja ekskluzīvo kompetenci noteiktu jautājumu izlemšanā. Tikai Dibinātāja kompetencē ir sekojoši jautājumi:
    • apstiprināt Akadēmijas Satversmi, ka arī sagatavot un iesniegt priekšlikumus par grozījumiem Akadēmijas Satversmē;
    • apstiprināt Akadēmijas Satversmes sapulcē ievēlēto Rektoru;
    • noteikt Akadēmijas stratēģisko specializāciju, lai izraudzītajās zinātnes jomās Akadēmijas studiju un pētniecības darbībā tiktu sasniegta starptautiski atzīta izcilība un atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām;
    • noteikt Akadēmijas tipu, atbilstoši Latvijas Republikā apstiprinātajai augstskolu tipoloģijai;
    • noteikt Akadēmijas īstenojamos uzdevumus, apstiprināt stratēģisko ilgtermiņa mērķu vadlīnijas un stratēģiskās darbības plānu;
    • pieņemt lēmumu par jaunu studiju virzienu vai studiju programmu atvēršanu, vai esošo studiju virzienu vai studiju programmu slēgšanu vai būtisku grozīšanu;
    • ierosināt Rektora amata kandidatūru ievēlēšanai Satversmes sapulcē un Rektora atcelšanu;
    • ierosināt Senātam sasaukt ārkārtas Satversmes sapulci;
    • apstiprināt Akadēmijas budžetu un Rektora ikgadējo pārskatu par budžeta izpildi;
    • noteikt studiju vietu skaitu;
    • pieņemt lēmumu par Akadēmijas pārstāvniecību un filiāļu dibināšanu vai likvidāciju;
    • pieņemt lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju;
    • koordinē sadarbību starp Akadēmiju un sadarbības partneriem.
  3. Satversmes sapulce ir Akadēmijas akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pārstāvības institūcija. Satversmes sapulci ievēlē uz 3 (trim) gadiem, aizklāti balsojot. Tās 15 (piecpadsmit) cilvēku sastāvu veido: 9 (deviņi) akadēmiskā personāla pārstāvji, 3 (trīs) studējošo pašpārvaldes pārstāvji, 1 (viens) Akadēmijas dibinātājs, 1 (viens) Akadēmijas dibinātāja deleģēts pārstāvis un 1 (viens) vispārējā personāla pārstāvis. Katra grupa ievēlē savus pārstāvjus.
  4. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju. Lai izlemtu jautājumus par Satversmes grozīšanu un Rektora ievēlēšanu vai atcelšanu, ir nepieciešams, lai Satversmes sapulces sēdē piedalītos vismaz trīs ceturtdaļas no Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Balsojot, katram Satversmes sapulces pārstāvim ir viena balss.
  5. Ja kāds no Satversmes sapulcē ievēlētajiem pārstāvji pārtrauc darba attiecības ar Akadēmiju vai studijas Akadēmijā, tad 3 (trīs) mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē tiek ievēlēti citi pārstāvji. Pārstāvis var tikt atsaukts no Satversmes sapulces pirms tā pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz tās institūcijas lēmumu, kura ievēlējusi attiecīgo pārstāvi, ja tas pieņemts tādā pašā kārtībā, kā lēmums par pārstāvja ievēlēšanu.
  6. Satversmes sapulce:
    • pieņem Akadēmijas Satversmi un tās grozījumus;
    • ievēlē amatā Akadēmijas Rektoru vai var rosināt Rektora atcelšanu no amata;
    • ievēlē vai atsauc Senāta locekļus no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus;
    • noklausās Rektora sagatavoto ikgadējo pārskatu par Akadēmijas darbību;
    • ievēlē vai atsauc Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus;
    • ievēlē Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru;
    • izskata un izlemj citus konceptuālus Akadēmijas akadēmiskās un zinātniskās darbības un attīstības jautājumus.
  7. Satversmes sapulci sasauc tās priekšsēdētājs. Rosināt satversmes sapulces sasaukšanu var viena trešdaļa satversmes sapulces locekļu, Senāts vai Rektors. Pēc šāda rosinājuma saņemšanas Satversmes sapulces priekšsēdētājs 30 dienu laikā sasauc Satversmes sapulci un to izziņo ne vēlāk kā nedēļu pirms sēdes.
  8. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas Satversmes sapulces. Reizi gadā tiek sasaukta kārtējā Satversmes sapulce.
  9. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Satversmes sapulce pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Satversmes sapulce ar klātesošo 2/3 (divu trešdaļu) balsu vairākumu.
  10. Satversmes sapulces darbību reglamentē Satversmes sapulces nolikums.
  11. Senāts ir koleģiāla Akadēmijas augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par Akadēmijas studiju, pētniecības, radošās darbības izcilību, attīstību un atbilstību starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem. Senāts regulē Akadēmijas akadēmiskās, radošās un zinātniskās darbības jomas. Senāts darbojas saskaņā ar šajā Satversmē noteikto kārtību un Senāta apstiprināto nolikumu.
  12. Senātu ievēlē uz 3 (trim) gadiem. Senāta sastāvā ir 13 (trīspadsmit) senatori, no kuriem 10 (desmit) ir akadēmiskā personāla pārstāvji un 3 (trīs) studējošo pašpārvaldes pārstāvji.
  13. Senāta locekļi no sava vidus ievēlē Senāta priekšsēdētāju un sekretāru. Senāta priekšsēdētājam balsojumos ir izšķirošā balss, ja balsis sadalās līdzīgi.
  14. Institūcija, kas ievēlējusi Senāta locekli, pēc pašas iniciatīvas vai pēc Senāta priekšsēdētāja vai piecu Senāta locekļu ierosinājuma var lemt par Senāta locekļa atsaukšanu, ja tas savā darbībā ir pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi Senāta locekļa statusam, nav pienācīgi pildījis savus pienākumus vai arī ir zaudējis izvirzītāja uzticību. Senāta loceklis zaudē amatu, ja institūcija, kas to ievēlējusi, nobalso par viņa atsaukšanu.
  15. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdētājs vai Akadēmijas Dibinātājs. Senāta sēdes notiek ne retāk kā četras reizes semestrī, un pārtraukums starp tām nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Senāts ir lemttiesīgs, ja tā sēdē piedalās vairāk nekā puse senatoru. Senāta lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu atklāti vai aizklāti balsojot.
  16. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Akadēmijas Senātā, ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senātā ar klātesošo 2/3 (divu trešdaļu) balsu vairākumu.
  17. Senāts:
    • izstrādā Akadēmijas Satversmes un tās grozījumu projektu. Senāts ir atbildīgs par Satversmes atbilstību Akadēmijas attīstības vajadzībām un normatīvajiem aktiem;
    • apstiprina Akadēmijas studiju procesa attīstības plānu, studiju programmas, studiju plānus un citus studiju procesu reglamentējošus dokumentus;
    • lemj par būtiskiem akadēmiskās un zinātniskās pētniecības darbības jautājumiem;
    • lemj par Akadēmijas struktūrvienību un komercsabiedrību dibināšanu, reorganizāciju un likvidēšanu, apstiprina to statūtus vai nolikumus;
    • apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem un to ievēlēšanas kārtību tajos, ievēlē amatā docentus, lektorus, asistentus, vadošos pētniekus, ar kuriem pēc ievēlēšanas Rektors var slēgt darba līgumus;
    • apstiprina uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;
    • pieņem Akadēmijas iekšējo kārtību un darbību reglamentējošus dokumentus;
    • ir tiesīgs pieņemt izskatīšanai arī citus Akadēmijas darbības jautājumus.
  18. Starptautiskā Atbalsta padome ir institūcija, kas konsultē Dibinātāju, Senātu un Rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos.
  19. Starptautiskās Atbalsta padomes locekļus apstiprina Dibinātājs. Atbalsta padomes darbības kārtību reglamentē Dibinātāja un Senāta apstiprināts nolikums.
  20. Starptautiskajai Atbalsta padomei ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Akadēmijas Senātā.
  21. Starptautiskās Atbalsta padomes lēmumiem un atzinumiem ir ieteikuma raksturs.
  22. Rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno tās vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv to.
  23. Rektoru, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce uz 5 (pieciem) gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par Rektoru var ievēlēt personu ar nevainojamu reputāciju, kurai ir zinātnes doktora grāds. Rektors ir ievēlēts, ja par viņu ir nobalsojuši vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju.
  24. Kārtējās rektora vēlēšanas rīko vismaz vienu mēnesi pirms Rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai rektora pienākumus pilda iepriekšējais Rektors.
  25. Rektora atcelšanu no amata var ierosināt Senāts vai Dibinātājs. Rektora atcelšanas gadījumā Senāts sasauc Satversmes sapulci, kura lemj par rektora atcelšanu un jauna rektora ievēlēšanu. Līdz jaunievēlētā Rektora apstiprināšanai rektora pienākumus pilda Dibinātāja iecelts rektora vietas izpildītājs.
  26. Rektors:
    • nodrošina Akadēmijas vadību un atbild par augstskolas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī Akadēmijas finanšu resursu lietderīgu un likumīgu izlietojumu;
    • atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Akadēmijas Satversmei;
    • atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;
    • veicina un atbild par Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
    • īsteno Akadēmijas reprezentatīvās funkcijas, veic citas darbības Akadēmijas sekmīgas darbības nodrošināšanai un pārstāv to sadarbībā ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu institūcijām un privātpersonām;
    • sagatavo un sniedz ikgadēju pārskatu par Akadēmijas darbību Senātam un Dibinātājam;
    • nodrošina Akadēmijas stratēģijas īstenošanu;
    • nodrošina Akadēmijas rīcībā esošās informācijas konfidencialitāti, kā arī normatīvajos aktos noteiktās fizisko personu datu apstrādes prasības;
    • veic citus normatīvajos aktos un šajā Satversmē noteiktos Rektora pienākumus.
  27. Rektoram ir tiesības izdot rīkojumus par visiem pārvaldes jautājumiem, kuri nav citu Akadēmijas pārvaldes institūciju kompetencē. Tie ir obligāti Akadēmijas personālam.
  28. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas uz Satversmes sapulcē apstiprināta nolikuma pamata 3 (trīs) šķīrējtiesnešu sastāvā, kurus ievēlē uz 3 (trim) gadiem.
  29. Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus aizklātā balsošanā ievēlē 2 (divus) šķīrējtiesnešus, kuri nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. 1 (vienu) studējošo pārstāvi Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.
  30. Akadēmiskā šķīrējtiesa:
    • izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
    • izskata strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas savstarpēji atrodas pakļautības attiecībās;
    • Augstskolu likumā noteiktos gadījumos izskata iesniegumus par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem.
  31. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus – administratīvos aktus – var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kuri nav administratīvie akti, var apstrīdēt Satversmes sapulcē.

IV. Akadēmijas personāls

  1. Akadēmijas personālu veido:
    • akadēmiskais personāls – Akadēmijas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;
    • vispārējais augstskolas personāls;
    • studējošie, t.sk. maģistranti un doktoranti.
  2. Akadēmijas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba brīvību, kā arī pildīt līgumos noteiktos pienākumus tā lai Akadēmija spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.
  3. Akadēmijas personālam ir tiesības šajā Satversmē noteiktā kārtībā piedalīties Akadēmijas vadības un pašpārvaldes institūcijās, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos un darba līgumos noteiktas tiesības. Ja personai, kura ir ievēlēta kādā no Akadēmijas pārstāvības, vadības vai lēmējinstitūcijām, beidzas darba tiesiskās attiecības vai tā tiek eksmatrikulēta no Akadēmijas, beidzas arī šīs personas pilnvaras attiecīgajā institūcijā.
  4. Akadēmisko personālu veido: profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti. Profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu štata vietas nosaka Senāts. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Prasības šo amatu pretendentiem, kā arī ievēlēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, citi normatīvie akti, kā arī Akadēmijas iekšējie normatīvie akti. No Akadēmijas koncepcijas izrietošās prasības akadēmiskā personāla pretendentiem nosaka Senāts.
  5. Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz 2 (divus) gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā – docentu, docenta amatā – lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar Rektora rīkojumu.
  6. Ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, Senāts var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu.
  7. Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nav tiesīgi kandidēt uz Satversmes sapulces, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu amatu un viņus nevar ievēlēt par minēto institūciju locekļiem.
  8. Viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori un viesasistenti var kļūt par Starptautiskās Atbalsta padomes locekļiem.
  9. Augstskolas vadība nodrošina un rūpējas par personāla darba apstākļiem, nodrošina iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.
  10. Akadēmijas vispārējais personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Akadēmijas vispārējā personāla skaitu, sarakstu, darba samaksas apmēru un kārtību nosaka Rektors saskaņā ar Akadēmijas Dibinātāja lēmumu.
  11. Akadēmijas studējošie ir:
    • bakalaura studiju programmu studenti;
    • profesionālo studiju programmu studenti;
    • maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);
  12. Imatrikulācija Akadēmijas īstenotajās studiju programmās notiek atbilstoši Senāta apstiprinātiem Uzņemšanas noteikumiem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kritērijus un kārtību uzņemšanai augstākās izglītības studiju programmās. Studējošie ar Akadēmiju rakstveidā slēdz studiju līgumu.
  13. Studiju maksu vienu reizi gadā nosaka Senāts, saskaņojot ar Akadēmijas Dibinātāju. Samaksas kārtību nosaka studiju līgums starp Akadēmiju un studējošo vai to juridisko personu, kura apmaksā studējošā mācības Akadēmijā.
  14. Studējošie ir tiesīgi:
    • iegūt augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību;
    • noteiktā kārtībā izmantot Akadēmijas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru;
    • noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
    • izmantot savas tiesības uz akadēmisko brīvību;
    • saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;
    • vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
    • dibināt biedrības, pulciņus un klubus.
  15. Studējošajiem ir sava pašpārvalde – Studentu Padome – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija Akadēmijā, kas darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Akadēmijas Senāts.
  16. Studējošo pašpārvalde (Studentu Padome):
    • aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Akadēmijā un citās valsts un privātās institūcijās;
    • reprezentē Akadēmijas studējošos Latvijā un ārvalstīs;
    • nosaka kritērijus un kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Akadēmijas Senātā, Satversmes sapulcē, Akadēmiskajā šķīrējtiesā un citās Akadēmijas institūcijās.

V. Akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

  1. Akadēmijas īpašums veidojas no Akadēmijai piederošās kustamās un nekustamās mantas, intelektuālā īpašuma, kā arī finanšu līdzekļiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.
  2. Akadēmijas finanšu resursus veido:
    • Akadēmijas Dibinātāja ieguldītais īpašums – naudas līdzekļi;
    • ienākumi no studiju maksas;
    • ienākumi no saimnieciskās darbības;
    • ienākumi no zinātniskās darbības;
    • juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.
  3. Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents.
  4. Akadēmiju finansē tās Dibinātājs. Dibinātājs nodrošina Akadēmijas nepārtrauktai darbībai, arī Dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un kontrolē to izlietošanu. Akadēmijas īpašumu pārvalda Dibinātājs tā Statūtos noteiktajā kārtībā, ievērojot normatīvo aktu noteikumus. Akadēmijas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārvaldes institūcijas rīkojas ar Akadēmijas īpašumu un finanšu resursiem Dibinātāja noteiktajā kārtībā.
  5. Akadēmijai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs:
    • atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
    • slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām;
    • izsludināt konkursus pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu;
    • veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisku darbību.

VI. Nobeiguma noteikumi

  1. Lēmumu par Akadēmijas darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Akadēmijas Dibinātājs.
  2. Akadēmijas Satversmi pieņem un groza Akadēmijas Satversmes sapulce.

Eiropas Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane